Gada inflācija eirozonā jūnijā nedaudz samazinājās līdz 2%, kas ir pirmais pieaugums kopš janvāra un pastiprina Eiropas Centrālās bankas (ECB) piesardzīgo nostāju, tai virzoties uz pēdējo deflācijas kampaņas posmu.
Saskaņā ar Eurostat otrdien publicēto ātro aplēsi, patēriņa cenas pieauga par 2% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, salīdzinot ar 1,9% maijā, kas atbilst ekonomistu prognozēm. Mēneša griezumā inflācija pieauga līdz 0,3%, salīdzinot ar nemainīgu rādītāju iepriekšējā mēnesī.
Pamatinflācija, kas neietver svārstīgus produktus, piemēram, pārtiku un enerģiju, saglabājās stabila 2,3% apmērā gadā un mēneša laikā pieauga par 0,4%, uzsverot pastāvīgo pamatā esošo cenu spiedienu, jo īpaši pakalpojumu jomā.
Pakalpojumu inflācija, kas ir ECB galvenā uzmanības centrā, jūnijā pieauga līdz 3,3% no 3,2% maijā un mēneša laikā pieauga par 0,7%, kas liecina par ilgstošu pieprasījuma virzītu inflācijas dinamiku, sākoties vasarai.
Starp galvenajiem inflācijas komponentiem enerģijas cenas saglabājās -2,7% līmenī, lai gan tas iezīmēja mērenību salīdzinājumā ar -3,6% maijā.
Pārtikas, stipro dzērienu un tabakas cenu inflācija nedaudz palēninājās līdz 3,1 %, savukārt rūpniecības preču, kas nav enerģijas preces, gada inflācija pieauga par 0,5 %.
Valsts līmenī Igaunijā bija visaugstākā gada inflācija – 5,2 %, kam sekoja Slovākija (4,6 %) un Horvātija (4,4 %). Viszemākā inflācija bija Francijā (0,8 %) un Kiprā (0,5 %). Vislielākā mēneša inflācija bija Grieķijā, pieaugot par 1,3 %, savukārt Somija bija vienīgā dalībvalsts, kurā cenu kritums bija -0,2 %.
Lagarda: “Mūsu darbs vēl nav pabeigts”
Uzstājoties ECB Centrālās bankas forumā Sintrā, Portugālē, ECB prezidente Kristīne Lagarda atkārtoti apstiprināja centrālās bankas apņemšanos nodrošināt cenu stabilitāti.
“Liela daļa politikas izaicinājumu pēdējo gadu laikā ir bijuši saistīti ar inflācijas stabilizēšanu, vienlaikus saskaroties ar fundamentālu nenoteiktību par ekonomiku,” Lagarda teica savā galvenajā runā pirmdien.
Viņa norādīja, ka inflācija ir sasniegusi augstāku līmeni nekā iepriekšējos lēnās lejupslīdes gadījumos, bet arī palēninājusies straujāk. Izaugsme, lai arī neliela, saglabājās vēsturiskajā diapazonā, un darba tirgus izrādījās “izņēmuma kārtā labvēlīgs”.
Tomēr turpmākais ceļš joprojām ir pilns nenoteiktības. Lagarda norādīja uz neatrisinātiem jautājumiem par algu, peļņas un produktivitātes mainīgo dinamiku un brīdināja, ka potenciālie piedāvājuma puses šoki joprojām varētu kavēt progresu.
“Mums būs nepieciešams laiks, lai apkopotu pietiekami daudz datu, lai pārliecinātos, ka inflācijas riski, kas pārsniedz mērķi, ir pagājuši,” viņa teica. “Mūsu darbs vēl nav pabeigts, un mums jāpaliek modriem.”
Atkārtojot futbola leģendas seru Bobiju Robsonu, Lagarda secināja: “Mēs neatpūšamies, kamēr spēle netiks uzvarēta un inflācija atgriezīsies 2% līmenī.”
Eiro pārsniedz 1,18 pret dolāru
Eiro stingri turējās pie 1,18 ASV dolāriem, kas ir augstākais līmenis kopš 2021. gada septembra, un ir gatavs desmitajai pieauguma sesijai pēc kārtas — sērija, kas nav pieredzēta kopš 2003. gada.
Vienotā valūta gada laikā ir pieaugusi gandrīz par 14%, kas ir spēcīgākā gada temps vairāk nekā divās desmitgadēs.
Akciju tirgi pusdienas tirdzniecībā uzrādīja nelielu vājumu. Euro Stoxx 50 indekss kritās par 0,15%, ko ietekmēja Saint-Gobain (-1,7%), Deutsche Bank (-1,6%) un Mercedes-Benz (-1,4%) akciju kritums. Pozitīvi ir tas, ka Adidas un LVMH pieauga attiecīgi par 2,7% un 2,4%.
Arī nacionālie indeksi kritās, Vācijas DAX samazinoties par 0,2%, Francijas CAC 40 samazinoties par 0,4% un Itālijas FTSE MIB atkāpjoties par 0,6%.